iemest
iemest -metu [-mȩtu], -met, -met [-mȩt], pag. -metu transitīvs, darbības vārds
1.Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
PiemēriIemest ūdenī glābšanas riņķi.
Stabili vārdu savienojumiIemest tīklu (arī makšķeri u. tml.).
1.1.Strauji ielikt.
PiemēriIemest mutē pa ogai.
1.2.Ievietot (kur, parasti pret paša gribu).
PiemēriIemest cietumā, karcerī.
1.3.Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
PiemēriVējš iemet sejā sniega vērpeti.
2.Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
PiemēriIemest starpā savu sakāmo.
3.kopā ar: "acs" vai "skatiens" Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
PiemēriIemest aci avīzes sludinājumu lappusē.
4.sarunvaloda Lietot alkoholiskus dzērienus; iedzert (alkoholisku dzērienu).
PiemēriSākt iemest arvien biežāk.
Stabili vārdu savienojumiIemest acīs. Iemest sejā.