parazitēt
parazitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.joma: bioloģija Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
PiemēriĀmulis parazitē uz lapu un skuju kokiem.
- Āmulis parazitē uz lapu un skuju kokiem.
- Vaboļu sugas, kas parazitē uz eglēm.
- Parazitēt cilvēka organismā.
2.Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
PiemēriParazitēt uz sabiedrības rēķina.
- Parazitēt uz sabiedrības rēķina.
- Vēlme parazitēt, pelnīt nestrādājot.
Cilme:No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds.