paraža
paraža lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
PiemēriLatviešu tautas paražas.
- Latviešu tautas paražas.
- Sena paraža.
- Vecgada vakara paraža.
- Bluķa vilkšanas paraža.
- Olu krāsošanas paraža.
- Jūrnieku paražas.
- Medību paražas.
2.Parasts (kāda cilvēka) rīcības, izturēšanās veids; paradums1.
PiemēriViņam ir paraža domājot staigāt.
- Viņam ir paraža domājot staigāt.
- Paraža agri celties.