parazitēt
parazitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.joma: bioloģija Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
PiemēriĀmulis parazitē uz lapu un skuju kokiem.
2.Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
PiemēriParazitēt uz sabiedrības rēķina.
Cilme:No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds.