Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
novērot
novērot [nùovȩ̀ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Vērot (ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
PiemēriNovērot Saules aptumsumu.
1.1.Vērojot pamanīt (ko); ievērot.
PiemēriNovērot, ka tuvojas negaiss.
1.2.Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
PiemēriNovērot krīzes pazīmes.