novergot
novergot [nùovȩr̂guôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Vergojot, pārlieku smagi strādājot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriNovergot raktuvēs sešus gadus.
- Novergot raktuvēs sešus gadus.
- Novergoju Gulagā līdz 1955. gadam.
- Novergot visu mūžu kolhoza govju kūtī.
- Izsūtījumā un nometnēs novergotie darba gadi.