sastindzināt
sastindzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
PiemēriSals sastindzina peļķes.
- Sals sastindzina peļķes.
- Ziemas aukstums upi sastindzinājis ledū.
- Krēmu sastindzina ledusskapī vismaz pāris stundas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
PiemēriAukstuma sastindzināti pirksti.
- Aukstuma sastindzināti pirksti.
- Rīta salnas sastindzināta zāle.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
PiemēriViņa dusmīgais skatiens mani sastindzināja.
- Viņa dusmīgais skatiens mani sastindzināja.
- Bailes cilvēku sastindzina, padara nevarīgu.
4.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
PiemēriIeejot pilī, nonākam kā citā pasaulē, kur sastindzināts laiks un telpa.
- Ieejot pilī, nonākam kā citā pasaulē, kur sastindzināts laiks un telpa.