klasisks
klasisks -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
klasiska -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
klasiski apstākļa vārds
klasiskums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
PiemēriKlasiskā filoloģija.
- Klasiskā filoloģija.
Stabili vārdu savienojumiKlasiskās valodas.
- Klasiskās valodas — sengrieķu un latīņu valoda.
1.1.Tāds, kurā ir ietvertas sengrieķu vai latīņu valodas studijas.
PiemēriKlasiskā izglītība.
- Klasiskā izglītība.
Stabili vārdu savienojumiKlasiskā ģimnāzija.
- Klasiskā ģimnāzija — ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
1.2.Tāds, kas atbilst seno grieķu vai romiešu skaistuma ideālam.
PiemēriKlasiski sejas panti.
- Klasiski sejas panti.
2.Tāds, kas veidots pēc tradicionāliem, sen iedibinātiem principiem, atbilst šiem principiem.
PiemēriKlasisks apģērbs.
- Klasisks apģērbs.
- Klasiskās panta formas.
Stabili vārdu savienojumiKlasiskais balets. Klasiskā deja.
- Klasiskais balets — balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
- Klasiskā deja — horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- Klasiskā mūzika — nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
3.Tāds, kas pārstāv ļoti nozīmīgu posmu (piem., kādā zinātnes nozarē); tāds, kam ir izcila, paliekoša vērtība.
PiemēriKlasiskā vācu filozofija.
- Klasiskā vācu filozofija.
Stabili vārdu savienojumiKlasiskā mehānika.
- Klasiskā mehānika — mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
4.Tipisks, sevišķi raksturīgs.
PiemēriKlasisks piemērs.
- Klasisks piemērs.
- Klasiska vīnkopības zeme.
Stabili vārdu savienojumiKlasiskā cīņa.
- Klasiskā cīņa — joma: fiziskā kultūra un sports cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.