klātbūtne
klātbūtne sieviešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā); piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
PiemēriSveša cilvēka klātbūtne.
1.1.Esamība, pastāvēšana (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
PiemēriSajust Dieva klātbūtni.
Cilme:Vārdu ieviesa laikraksts “Baltijas Vēstnesis” (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā.