skolnieks
skolnieks [skuõlniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
skolniece [skuõlniẽce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Skolas audzēknis.
PiemēriČakls skolnieks.
- Čakls skolnieks.
- Cītīgas skolnieces.
2.Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
PiemēriIzcilajam komponistam netrūka skolnieku.
- Izcilajam komponistam netrūka skolnieku.