kariķēt
kariķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
kariķējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
PiemēriKariķēt personāža valodu.
1.1.Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
PiemēriKariķēt deputātus, politiķus.
Cilme:No itāliešu caricare ‘pārspīlēt’.