žests
žests lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
PiemēriSatiksmes regulētāja žests.
- Satiksmes regulētāja žests.
- Lūdzošs žests.
- Parādīt rupju žestu.
- Žestu valoda.
- Dažreiz žesti pasaka vairāk nekā vārdi.
1.1.Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
PiemēriPirms ķeros pie darba, ar ierastu žestu savelku uz augšu piedurknes.
- Pirms ķeros pie darba, ar ierastu žestu savelku uz augšu piedurknes.
1.2.Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
PiemēriDziesmu pārtrauc diriģenta sparīgais žests.
- Dziesmu pārtrauc diriģenta sparīgais žests.
2.Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
PiemēriDāsns žests.
- Dāsns žests.
- Draudzīgs žests.
- Labas gribas žests.
- Aizsūtīt slimniecei ziedus un uzmundrinošu kartīti bija brīnišķīgs žests no tavas puses.
Stabili vārdu savienojumiŽestu jeb zīmju valoda.
- Žestu jeb zīmju valoda — valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika.
Cilme:No franču geste, kam pamatā latīņu gestus.