žests
žests lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
PiemēriSatiksmes regulētāja žests.
1.1.Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
PiemēriPirms ķeros pie darba, ar ierastu žestu savelku uz augšu piedurknes.
1.2.Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
PiemēriDziesmu pārtrauc diriģenta sparīgais žests.
2.Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
PiemēriDāsns žests.
Stabili vārdu savienojumiŽestu jeb zīmju valoda.
Cilme:No franču geste, kam pamatā latīņu gestus.