prāts
prāts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
PiemēriAttīstīts prāts.
Stabili vārdu savienojumiPārņemt prātu.
1.2.Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
PiemēriTas bija viņa prāts, un tā arī notika.
2.kopā ar: apzīmētājs Noteikts emocionāls stāvoklis.
PiemēriPriecīgs, skumīgs prāts.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) mīļu prātu. Ar labu (prātu).
4.formā: daudzskaitlis; kopā ar: apzīmētājs Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
PiemēriGaiši, gudri prāti.
Stabili vārdu savienojumi(Būt) jautrā prātā. Ar aukstu prātu. Ar vēsu prātu. Bērna prātā. Iekrist prātā. Ieņemt prātā.