Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
prāts
prāts vīriešu dzimte, lietvārds
1.Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
PiemēriAttīstīts prāts.
Stabili vārdu savienojumiPārņemt prātu.
1.1.Apziņa; arī izpratne, domas.
PiemēriNegaidītā ziņa satrauca daudzu prātus.
1.2.Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
PiemēriTas bija viņa prāts, un tā arī notika.
2.kopā ar: apzīmētājs Noteikts emocionāls stāvoklis.
PiemēriPriecīgs, skumīgs prāts.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) mīļu prātu. Ar labu (prātu).
3.Atmiņa.
PiemēriBūt, nākt prātā.
Stabili vārdu savienojumiGlabāt prātā. Ienākt prātā. Nākt prātā.
4.formā: daudzskaitlis; kopā ar: apzīmētājs Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
PiemēriGaiši, gudri prāti.
Stabili vārdu savienojumi(Būt) jautrā prātā. Ar aukstu prātu. Ar vēsu prātu. Bērna prātā. Iekrist prātā. Ieņemt prātā.