Paplašinātā meklēšana
Meklējam prāts.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (24):
- ārprāts Bezjēdzība; neprāts; trakums.
- muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
- gaiša galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, šāda spēja.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
- prātiņš Dem. --> prāts.
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- bezprāts Nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- veselais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- skaidrais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- gars Psihisko īpašību kopums; psihiskās spējas; prāts, domāšana.
- ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
- jēga Saprāts; prāts.
- sajēga Saprāts; prāts.
- vājprāts Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
- ārprātīgs Tāds, kam ir psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas ārprāts.
- saprātīgs Tāds, kam ir saprāts; tāds, kas runā, rīkojas, izturas loģiski, ar apdomu, prātīgi.
- vājprātīgs Tāds, kurā izpaužas vājprāts.
- gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
- intelekts Vispārīgās prāta spējas; prāts un sapratne.
prāts citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV