vērīgs
vērīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vērīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vērīgi apstākļa vārds
vērīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
PiemēriVērīgs robežsargs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
PiemēriVērīgs skatiens.
1.2.Tāds, kas ātri uztver, izprot, iegaumē.
PiemēriVērīgs māceklis.
1.3.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVērīgs prāts.
1.4.Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
PiemēriEsiet vērīgi!
1.5.Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
PiemēriVērīgi ieklausīties dažādos viedokļos.