vērīgs
vērīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vērīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
vērīgi apstākļa vārds
vērīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
PiemēriVērīgs robežsargs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
PiemēriVērīgs skatiens.
1.2.Tāds, kas ātri uztver, izprot, iegaumē.
PiemēriVērīgs māceklis.
1.3.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVērīgs prāts.
1.4.Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
PiemēriEsiet vērīgi!
1.5.Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
PiemēriVērīgi ieklausīties dažādos viedokļos.