Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aptumšot
aptumšot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
aptumšojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Padarīt tumšu vai tumšāku.
PiemēriAptumšot telpu.
2.Padarīt drūmu; sabojāt.
PiemēriSvētku prieku aptumšoja pēkšņā saslimšana.
3.Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
PiemēriSlimība ir aptumšojusi viņa apziņu.