aptrupēt
aptrupēt 3. pers. -trup, pag. -trupēja darbības vārds; intransitīvs
Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
PiemēriVecs aptrupējis vītols.
- Vecs aptrupējis vītols.
- Aptrupējuši celmi.