Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aptrūkt
aptrūkt 3. pers. -trūkst, pag. -trūka intransitīvs, darbības vārds
1.Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
PiemēriAptrūkst elpas.
2.Aprauties.
PiemēriSarunas pavediens aptrūka.