aptīt
aptīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu darbības vārds; transitīvs
1.Tinot apņemt, aplikt (ar ko).
PiemēriAptīt olu ar krāsainiem diegiem.
- Aptīt olu ar krāsainiem diegiem.
- Aptīt galvu ar lakatu.
1.1.Tinot apņemt, aplikt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriAptīt šalli ap kaklu.
- Aptīt šalli ap kaklu.
Stabili vārdu savienojumiAptīt (kādu) ap pirkstu.
- Aptīt (kādu) ap pirkstu idioma — sarunvaloda ar viltību pakļaut sev.