Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aptrūkties
aptrūkties 3. pers. -trūkstas, pag. -trūkās darbības vārds; atgriezenisks
Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
PiemēriPie pusdienām aptrūkās maizes.
Normatīvais komentārs:Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt ‘pietrūkt’ parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda.