Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aptrūkt
aptrūkt 3. pers. -trūkst, pag. -trūka darbības vārds; intransitīvs
1.Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
PiemēriAptrūkst elpas.
2.Aprauties.
PiemēriSarunas pavediens aptrūka.