aptumšoties
aptumšoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Kļūt tumšam vai tumšākam (daļēji vai pilnīgi samazinoties apgaismojumam).
PiemēriSaule noriet, viss aptumšojas.
- Saule noriet, viss aptumšojas.
- Aptumšojušās debesis.
2.Kļūt drūmam.
PiemēriViņa seja sāka aptumšoties.
- Viņa seja sāka aptumšoties.
2.1.Samazināties, pazust.
PiemēriLielais prieks pēkšņi aptumšojās.
- Lielais prieks pēkšņi aptumšojās.
3.Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
PiemēriAptumšojusies apziņa.
- Aptumšojusies apziņa.
- Dzērājam aptumšojies prāts.