apturēt
apturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju transitīvs, darbības vārds
1.Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
PiemēriApturēt draudzeni uz ielas.
2.Pārtraukt (mašīnas, mehānisma) darbību; apstādināt (ko).
PiemēriApturēt konveijeru.
2.1.intransitīvs Pieturēt (par transportlīdzekli).
PiemēriAutobuss apturēja.
3.Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
PiemēriApturēt rūpnīcas celtniecību.
Stabili vārdu savienojumiApturēt pusvārdā.
3.1.Nepieļaut (ko).
PiemēriApturēt likuma spēkā stāšanos.
3.2.Nepieļaut, aizkavēt (kā) izplatīšanos.
PiemēriApturēt gripas epidēmiju.
Stabili vārdu savienojumiApturēt uguni.
Stabili vārdu savienojumiApturēt vēstures ratu.