aptvert
aptvert -tveru, -tver, -tver, pag. -tvēru darbības vārds; transitīvs
aptvēriens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
PiemēriAr rokām un kājām cieši aptvert koka stumbru.
- Ar rokām un kājām cieši aptvert koka stumbru.
- Aptvert rokas ap ceļgaliem.
1.1.formā: trešā persona Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
PiemēriGladiolas lapas apakšējā daļa cieši aptver stumbru.
- Gladiolas lapas apakšējā daļa cieši aptver stumbru.
- Saite cieši aptver roku.
2.formā: trešā persona Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
PiemēriLiesmas ātri aptvēra visu ēku.
- Liesmas ātri aptvēra visu ēku.
- Piejūras apgabalu bija aptvēris aukstuma vilnis.
2.1.Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
PiemēriStreiku kustība aptvērusi visu valsti.
- Streiku kustība aptvērusi visu valsti.
3.formā: trešā persona Ietvert sevī, savas darbības sfērā (parasti ko lielu, plašu).
PiemēriKrājums aptver garu vēstures laikposmu.
- Krājums aptver garu vēstures laikposmu.
- Komponista atstātais skaņdarbu mantojums aptver gandrīz visus mūzikas žanrus.
3.1.Ietvert savā redzes lokā.
PiemēriNo kalna varēja aptvert visu plašo apkārtni.
- No kalna varēja aptvert visu plašo apkārtni.
- Režisors savās filmās aptvēris plašu kultūrvēsturisku panorāmu.
4.Saprast, izprast.
PiemēriĀtri aptvert situāciju.
- Ātri aptvert situāciju.
- Pamazām aptvert notikušās pārmaiņas.