aptvert
aptvert -tveru, -tver, -tver, pag. -tvēru transitīvs, darbības vārds
aptvēriens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
PiemēriAr rokām un kājām cieši aptvert koka stumbru.
1.1.formā: trešā persona Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
PiemēriGladiolas lapas apakšējā daļa cieši aptver stumbru.
2.formā: trešā persona Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
PiemēriLiesmas ātri aptvēra visu ēku.
2.1.Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
PiemēriStreiku kustība aptvērusi visu valsti.
3.formā: trešā persona Ietvert sevī, savas darbības sfērā (parasti ko lielu, plašu).
PiemēriKrājums aptver garu vēstures laikposmu.
3.1.Ietvert savā redzes lokā.
PiemēriNo kalna varēja aptvert visu plašo apkārtni.
4.Saprast, izprast.
PiemēriĀtri aptvert situāciju.