konstruktīvs
konstruktīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
konstruktīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
konstruktīvi apstākļa vārds
1.Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
PiemēriĒkas jumta konstruktīvās detaļas.
- Ēkas jumta konstruktīvās detaļas.
- Konstruktīvās īpatnības.
2.Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
PiemēriKonstruktīvas sarunas.
- Konstruktīvas sarunas.
- Konstruktīvs priekšlikums, ierosinājums.
- Konstruktīvi risināt problēmu.
3.Racionāls, loģisks.
PiemēriKonstruktīvs prāts.
- Konstruktīvs prāts.
- Konstruktīvā matemātika, loģika.
Cilme:No latīņu constructivus.