attapīgs
attapīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
attapīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
attapīgi apstākļa vārds
attapība lietvārds; sieviešu dzimte
attapīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ātri izprot, aptver; tāds, kas veikli atrod izeju (grūtā, sarežģītā situācijā).
PiemēriAttapīgs skolnieks.
- Attapīgs skolnieks.
- Grūtā brīdī būt attapīgam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriAttapīgs prāts.
- Attapīgs prāts.
- Attapīga atbilde.
- Attapīga rīcība.