sakrist
sakrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu intransitīvs, darbības vārds
sakritums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
PiemēriDārzā sakrituši āboli.
Stabili vārdu savienojumiSakrist veldrē.
1.2.Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
PiemēriMīkla, maize sakritusi.
1.3.pārnestā nozīmē Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
PiemēriViņa bija gluži sabrukusi, sakritusi.
2.Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
PiemēriUzskati, mērķi sakrīt.
2.1.Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
PiemēriMani skolas gadi sakrita ar kara laiku.
2.2.Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
PiemēriManas izjūtas nesakrita ar sievas izjūtām.
3.formā: trešā persona Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
PiemēriVidus un lībiskajā dialektā ir sakritusi lauztā un krītošā intonācija.
Stabili vārdu savienojumiSakrist kaudzē.