Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mērot
mērot [mȩ̃ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
PiemēriMērot 10 kilometru garo distanci.
Stabili vārdu savienojumiMērot (tādu) gaisa gabalu. Mērot soļus.
2.Mērīt; vērtēt.
PiemēriIedzīvotāju skaits mērojams tūkstošos.
Stabili vārdu savienojumiMērot ar savu olekti. Mērot ar vienu olekti.
2.1.Vērtējot salīdzināt.
PiemēriNevajag pēc savām īpašībām mērot citus.
Stabili vārdu savienojumiAr acīm mērot. Ar skatienu mērot.