vērtēt
vērtēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
vērtējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
PiemēriVērtēt jauno skolotāju.
- Vērtēt jauno skolotāju.
- Vērtēt teātra izrādi.
- Vērtēt vielas īpašības.
- Vērtēt studenta atbildi eksāmenā.
- Atzinīgi vērtēts mākslinieks.
- Pretrunīgi vērtēta rīcība.
- Augsti vērtēta preces kvalitāte.
2.Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
PiemēriVērtēt pārdodamo īpašumu dolāros.
- Vērtēt pārdodamo īpašumu dolāros.
- Vērtēt izstādes organizēšanas izdevumus un ienākumus.
- Vērtēt lielā ozola vecumu.
Stabili vārdu savienojumiVērtējošs skatiens.
- Vērtējošs skatiens — vērīgs, zinīgs skatiens.