vērt
vērt veru [veru̧ arī veru], ver, ver, pag. vēru darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt (ko virās iestiprinātu, piemēram, durvis, logu) vaļā vai ciet.
PiemēriVērt logu.
- Vērt logu.
- Verot vārtus, tie čīkst.
1.1.kopā ar: "vaļā" vai "ciet" Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
PiemēriVērt logu vaļā.
- Vērt logu vaļā.
- Vērt priekškaru ciet.
- Vērt plati vaļā muti pie zobārsta.
- Vērt acis ciet un vaļā.
- Vērt somu ciet.
- Vērt vaļā konfekšu kasti.
2.Virzīt (ko) cauri (caurumam, spraugai u. tml.).
PiemēriVērt diegu adatā.
- Vērt diegu adatā.
- Vērt auklu kam cauri.
3.Virzīt, veidojot virteni (ko uz kā).
PiemēriVērt pērlītes uz diega.
- Vērt pērlītes uz diega.
- Vērt zivis uz iesma.
- Vērt krelles.
- Tad es .. zemeni mutē nebāzu, bet vēru visas uz smilgas. Kad saradās vairāk, lasīju krūzītē.
Stabili vārdu savienojumiVērt durvis. Vērt muti. Vērt vaļā maku.
- Vērt durvis idioma — sākt darboties (par iestādi, sabiedrisku pasākumu u. tml).
- Vērt muti idioma — sākt runāt, izteikt savas domas.
- Vērt vaļā maku idioma — dot līdzekļus, maksāt, tērēties.