Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vērties
vērties veros, veries, veras, pag. vēros atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Refleksīvs → vērt1; tikt vērtam.
PiemēriDurvis veras automātiski.
1.1.Plaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).
PiemēriKokiem pumpuri sāk vērties.
2.Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
PiemēriVērties uz kādu ar izbrīnu.
3.Refleksīvs → vērt2.
PiemēriNe vienmēr diegs viegli veras adatas acī.
Stabili vārdu savienojumiMute neveras.