vērties
vērties veros, veries, veras, pag. vēros darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Refleksīvs → vērt1; tikt vērtam.
PiemēriDurvis veras automātiski.
- Durvis veras automātiski.
- Logs veras viegli.
- Skatuves priekškars veras vaļā.
- Izbrīnā acis veras platas jo platas.
1.1.Plaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).
PiemēriKokiem pumpuri sāk vērties.
- Kokiem pumpuri sāk vērties.
- Rozēm veras krāšņi ziedi.
2.Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
PiemēriVērties uz kādu ar izbrīnu.
- Vērties uz kādu ar izbrīnu.
- Vērties uz zvaigznēm debesīs.
- Skatiens vērās tālumā.
3.Refleksīvs → vērt2.
PiemēriNe vienmēr diegs viegli veras adatas acī.
- Ne vienmēr diegs viegli veras adatas acī.
Stabili vārdu savienojumiMute neveras.
- Mute neveras idioma — saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.