Paplašinātā meklēšana
Meklējam vērt.
Atrasts vārdos (85):
- vērt:1
- vērte:1
- vērts:1
- svērt:1
- vērtēt:1
- vērtne:1
- atvērt:1
- ievērt:1
- izvērt:1
- pavērt:1
- uzvērt:1
- vērtība:1
- vērties:1
- vērtīgs:1
- aizvērt:1
- apsvērt:1
- atsvērt:1
- iesvērt:1
- izsvērt:1
- nosvērt:1
- pievērt:1
- sasvērt:1
- uzsvērt:1
- atvērts:1
- pārsvērt:1
- izvērtēt:1
- nosvērts:1
- novērtēt:1
- pavērtēt:1
- svērties:1
- svērtuve:1
- uzsvērts:1
- vērtētājs:1
- neaizvērt:1
- aizvērtņi:1
- atvērties:1
- izvērties:1
- pārvērtēt:1
- pavērties:1
- svērtenis:1
- vērtslieta:1
- aizvērties:1
- bezvērtīgs:1
- divvērtīgs:1
- kopvērtība:1
- mazvērtība:1
- mazvērtīgs:1
- nenosvērts:1
- nosvērties:1
- pārvērtība:1
- pašvērtība:1
- pašvērtīgs:1
- pievērties:1
- pusatvērts:1
- puspavērts:1
- sasvērties:1
- svērtspēja:1
- vērtspapīrs:1
- četrvērtīgs:1
- līdzvērtīgs:1
- novērtējums:1
- pārsvērties:1
- pilnvērtīgs:1
- pusaizvērts:1
- puspievērts:1
- svērtenisks:1
- trīsvērtīgs:1
- vienvērtīgs:1
- vienvērtnes:1
- virsvērtība:1
- vērtsvēstule:1
- augstvērtīgs:1
- daudzvērtīgs:1
- kopvērtējums:1
- pamatvērtība:1
- pārvērtējums:1
- pašvērtējums:1
- starpvērtība:1
- uzturvērtība:1
- nenovērtējams:1
- nepilnvērtīgs:1
- kultūrvērtības:1
- nominālvērtība:1
- pašnovērtējums:1
- vērtīborientācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (1179):
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- atsvērt Aizstāt, būt līdzvērtīgam.
- sakļaut Aizvērt (ziedus) – par augiem.
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
- aizdarīt Aizvērt.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
- akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
- izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
- izrēķināt Aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
- aplēst Aprēķināt, arī aptuveni novērtēt.
- aplēse Aprēķins, arī aptuvens novērtējums.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- aizgrūst Ar grūdienu aizvērt, aiztaisīt.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji (ko) aizvērt; aizcirst.
- lauzt Ar spēku, vardarbīgi atvērt, dabūt vaļā.
- paraut Ar strauju kustību, rāvienu atvērt.
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
- vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- pasakains Ārkārtīgi liels (par vērtību, daudzumu u. tml.).
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- sijāt graudus no pelavām atdalīt vērtīgo no mazvērtīgā.
- atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
- izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
- stāvēt Atrasties atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
- upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
- reference Atsauksme, atzinums; (kā) vērtējošs raksturojums.
- kupīra Atsevišķa aizņēmuma obligācija; tās nominālvērtība.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
- nošķirt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no ļaunā.
- atsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- vētīt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- izsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- vētīt graudus no sēnalām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
- uzšķirt Atvērt (tīmekļa vietni, elektronisku dokumentu u. tml.).
- atmūķēt Atvērt ar mūķi.
- atvērt rēķinu atvērt kontu.
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- atvāzt Atvērt, attaisot vāku; attaisīt (vāku).
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- atdarīties Atvērties, attaisīties.
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
- vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
- uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
- uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- stādīt blakus Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- stādīt līdzās Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- turēt vērtē atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
- celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
- A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko).
- cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
- elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
- cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
- mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
- komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- barības vienība barības vērtības standartmērs.
- kalorija Barības vielu enerģētiskās vērtības vienība.
- bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
- atbīdīt Bīdot atvērt.
- fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
- ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā, strauji parādīties.
- tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
- kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
- atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
- sēdēt pie viena galda būt līdzvērtīgam (ar kādu, ar ko).
- sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
- stāties blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāties līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāvēt blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāvēt līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāvēt blakus būt līdzvērtīgam.
- stāvēt līdzās būt līdzvērtīgam.
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- stāvēt (kam) pāri Būt nozīmīgākam, vērtīgākam, pārākam.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
- pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- lonēt Būt vērtam; atmaksāties.
- mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
- banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
- bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
- kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
- kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
- inflācija Cenu celšanās un naudas vērtības krišanās.
- respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
- respektabls Cienījams, sabiedrībā atzīts, augstu vērtēts.
- aizslēgt Cieši aizvērt (acis, lūpas).
- aizžmiegt Cieši aizvērt (acis).
- aizmiegt Cieši aizvērt (acu plakstiņus).
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
- raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
- kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
- bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
- recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
- vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
- materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
- multimiljonārs Cilvēks, kura bagātība vērtējama vairākos miljonos.
- zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
- hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
- darbonis Cilvēks, kuru darbība vērtējama negatīvi.
- uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
- regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- gūt Dabūt sev (materiālas vērtības, labumu).
- pavērt Daļēji, mazliet atvērt.
- puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
- pievērt Daļēji, nepilnīgi aizvērt.
- pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
- pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts.
- puspavērts Daļēji, pa pusei pavērts.
- prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
- atvēršana Darbība → atvērt.
- pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- svērējs Darītājs --> svērt.
- vērtētājs Darītājs --> vērtēt.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
- ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
- ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
- revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
- kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
- izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nokritizēt.
- pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
- prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
- nodot Dot iespēju iepazīties (ar ko), novērtēt (to).
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības).
- likt pretī Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
- aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
- metabolisms Dzīvajos organismos norisošas vielu bioķīmiskās pārvērtības; vielmaiņa.
- centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
- izjust Emocionāli novērtēt.
- izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
- iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
- kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
- perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
- deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
- dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
- garamantas Garīgās vērtības, garīgās bagātības.
- gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
- manta Garīgās vērtības.
- Dieva dots garīgi nepilnvērtīgs, vientiesīgs.
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu, arī personības īpašību u. tml. kopums.
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad (augu) produktam ir visaugstākā vērtība.
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
- pagāzt Gāžot pasvērt (piem., uz sāniem).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piem., uz sāniem).
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
- atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
- atgriezt Griežot atvērt.
- celties (kāda) acīs gūt (kāda) atzinīgu vērtējumu, kas ir augstāks par iepriekšējo.
- augt (kāda) acīs gūt arvien lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- zvaigžņu slimība iedomība, savu spēju pārvērtēšana.
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
- izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
- nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
- sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- pakampt Iegūt sev, savā īpašumā (ko materiālu, vērtīgu, parasti negodīgi).
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
- garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
- apskatīt Iepazīties; iztirzāt, kritiski izvērtēt.
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
- pavērsiens Ievērojama, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piem., kā norisē, gaitā, attīstībā).
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- ārējās tirdzniecības bilance importēto un eksportēto preču vērtības attiecība.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- slēdzis Īpašs mehānisms (piem., spiedpoga, rokturis), lai (ko) atvērtu, aizvērtu, iedarbinātu, izslēgtu.
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
- emitēt Izlaist apgrozībā naudu, vērtspapīrus.
- nest gaismu izplatīt garīgās vērtības.
- pieņemšanas izrāde izrāde, kurā tiek vērtēts izrādes mākslinieciskais līmenis, tās gatavības pakāpe.
- akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdus) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
- piekarināt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- piekārt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- atsaukties Izteikt vērtējumu, atzinumu (par ko).
- novērtēt Izteikt vērtējumu, savu viedokli (par ko).
- spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- paskatīties Iztirzāt, izvērtēt (no kāda viedokļa).
- aplūkot Iztirzāt, kritiski novērtēt.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
- nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
- godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
- caurauklot Izvērt auklas caur (ko).
- pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
- izsvērt Izvērtēt, rūpīgi pārdomāt.
- pavērtēt Izvērtēt.
- eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- izšķirt Juridiski izvērtēt.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
- nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
- nokārtot Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
- kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
- palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību).
- atvērties Kļūt redzamam, pavērties skatienam (no kādas vietas).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
- notrulināties Kļūt trulam, nespējīgam pilnvērtīgi funkcionēt.
- nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
- spēkbarība Koncentrēta lopbarība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
- kopvērtējums Kopējais, apkopojošais vērtējums.
- kopsumma Kopumā; kopā vērtējot.
- kūlenis Krasa pārmaiņa, pārvērtība.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- tirzāt Kritiski apspriest, analizēt, vērtēt.
- recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
- kultūrvērtības Kultūras vērtības.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- krāšņs Kvalitatīvs, ar vērtīgu, bagātu saturu.
- neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums.
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
- darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
- Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- rings Laukums dzīvnieku demonstrēšanai un vērtēšanai (izstādē).
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
- līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; daudz naudas, mantas u. c. īpašuma.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
- mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
- reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piem., par laikposmu, dzīvi).
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs, tāds, kas dod vēlamo rezultātu (par darbību, rīcību).
- reāls Lietišķs, praktisks; tāds, kas izriet no īstenības pareizas novērtēšanas.
- štrunts Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
- pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
- aizlipt Līpot aizdarīties, sastiprināties (kopā) tā, ka grūti atvērt.
- dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
- literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
- literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
- atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu); lokot iztaisnot.
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
- izsmiekls Ļauni ironiska, nicīga attieksme, vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.
- būt augstās domās ļoti atzinīgi novērtēt.
- noslavēt Ļoti atzinīgi novērtēt.
- cildināt Ļoti atzinīgi vērtēt (ko); slavēt.
- slavēt Ļoti atzinīgi vērtēt, paust atzinību (kam, par ko).
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., vietas, ainavas vērtējums).
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- miljardieris Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljardiem.
- miljonārs Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljoniem.
- kā izlasīti ļoti kvalitatīvi, augstvērtīgi.
- pieci ar krustu ļoti labi, izcili (ko novērtējot).
- izlasīt Ļoti labs, augstvērtīgs; izmeklēts.
- kruts Ļoti labs, moderns, stilīgs, arī dārgs, vērtīgs.
- olimpisks miers ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- zelta kalni ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- milzīgs Ļoti liels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml.).
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- zemāks par zemi ļoti pazemīgs; ar ļoti zemu pašnovērtējumu.
- mako Ļoti smalka, augstvērtīga kokvilnas šķiedra.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- zelta cenā ļoti vērtīgs, ļoti dārgs.
- milzīgs Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs.
- zelta vērts ļoti vērtīgs.
- zelta vērtē ļoti vērtīgs.
- atklātā stunda mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
- procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
- paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
- sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
- luba Mākslinieciski mazvērtīgs, primitīvs (par literāru darbu).
- sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
- ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- manta, ko kodes un rūsa maitā materiālās vērtības.
- inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
- mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
- fonds Materiālo vērtību krājums, rezerve.
- krājums Materiālo vērtību rezerve.
- inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
- manta Materiālu vērtību kopums; bagātība.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
- diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
- rukt Mazināties (tilpumā, izmērā, skaitliskajā vērtībā u. tml.).
- panākt Mazliet pavērties, atvērties, arī atirt.
- durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- durvju šķirba mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- pataisīt Mazliet, daļēji attaisīt, atvērt (vaļā); pavērt.
- pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
- pusvirus Mazliet, daļēji vaļā pavērts (piem., par acīm, plakstiņiem, muti).
- makulatūra Mazvērtīga literatūra.
- suņu sēne mazvērtīga vai neēdama sēne.
- grabaža Mazvērtīgi priekšmeti; trūcīga iedzīve.
- plika graša vērts mazvērtīgs
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- lēts Mazvērtīgs, bez dziļāka satura; arī bezgaumīgs, banāls.
- kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
- niecīgs Mazvērtīgs, nepilnvērtīgs (par cilvēku).
- štrunts Mazvērtīgs, nevajadzīgs priekšmets; nieks.
- sēnalains Mazvērtīgs, nevērtīgs.
- provēt Mēģināt, arī novērtēt.
- slēdzene Mehānisms (durvju, vārtu u. tml.) vērtnes fiksēšanai aizvērtā stāvoklī un (to) aizslēgšanai.
- indeksācija Mehānisms reālās darba algas vai pensijas vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- mērot Mērīt; vērtēt.
- konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
- atzīmēt Minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt.
- žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
- sīknauda Monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- cieņa Morālā vērtība, morālā stāja, gods.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, tās pozitīvs vērtējums; arī šādas vērtības, vērtējuma izpausme.
- bagātība Morāli ētisko vērtību liels kopums.
- kauna darbs morāli negatīvi vērtējams darbs, rīcība.
- kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
- kauna lieta morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izsacīties.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
- sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
- mahagons Mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks ar vērtīgu, sarkanbrūnu koksni, ko izmanto mēbeļu ražošanā [Swietenia mahagoni].
- cena Naudā izteikta preces vērtība.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- drošības nauda nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
- kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
- depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
- parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
- līdzīga nauda naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- pareiza nauda naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- emisija Naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā.
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
- červoncs Naudas vienība Padomju Savienībā (no 1922.–1947. gadam 10 rubļu vērtībā); attiecīgā naudas zīme.
- desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecītis Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības un cenu mēroga maiņa.
- liela nauda naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
- nav vērts rokas smērēt nav vērts ķerties klāt (pie netīra darba).
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- rudimentārs Neattīstīts, nepilnvērtīgs.
- nestāvēt blakus nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
- nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
- pavērt Nedaudz atvērt (piem., acis, muti).
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- kritizēt Negatīvi vērtēt, izteikt negatīvu spriedumu.
- kritika Negatīvs vērtējums, spriedums.
- iesmērēt Negodīgi iedot, pārdot (ko nederīgu, nevērtīgu).
- ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
- nieks Neliels, nenozīmīgs vai mazvērtīgs priekšmets.
- sīkums Neliels, parasti mazvērtīgs priekšmets.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (piem., no materiālām vērtībām).
- šķērdēties Nelietderīgi, nevajadzīgi tērēt naudu, materiālas vērtības u. tml.
- izšķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi iztērēt (naudu, materiālas vērtības).
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs, strauji mainīgs.
- lidināties pa mākoņiem Nenovērtēt reālo situāciju.
- mazvērtības komplekss neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
- šļura Nepatīkama jezga, negatīvi vērtējama situācija.
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- grūst rīklē nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
- novērtēt pretinieku par zemu nepietiekami novērtēt.
- puscilvēks Nepilntiesīgs, nepilnvērtīgs cilvēks.
- pusdzīve Nepilnvērtīga dzīve.
- vājš Nepilnvērtīgs, mazvērtīgs.
- aklums Nespēja saprast, pareizi novērtēt.
- ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
- enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
- proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
- krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
- neskati vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai no ārienes.
- nonicināt Nicinoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nicinājumu.
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- noniecināt Niecinoši novērtēt (kādu, ko).
- nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nievājošu attieksmi.
- imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
- palaist tautās Nodot sabiedrības vērtējumam.
- aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā (par naudu, vērtībām).
- stingri ņemot nopietni, kritiski vērtējot.
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- par Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir kāda vērtējuma, iedalījuma pamatā.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
- par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- uz Norāda, vērtējot iegūto (kā) aptuveno vērtību.
- kritiens atpakaļ norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
- bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
- iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
- izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
- nosvērties Nosvērt sevi, savu ķermeni.
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- izgāzties Nosvērties sānis un nogāzties, sagāzties.
- noteikts Nosvērts, stingrs, nesvārstīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- notaksēt Noteikt (kam) vērtību naudas izteiksmē; novērtēt.
- kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
- pārvērtēt Noteikt pārāk lielu (kā) vērtību.
- taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
- bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- pateikt Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
- zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
- redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
- kvalifikācija Novērtēšana, atzīšana par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- taksācija Novērtēšana, cenas noteikšana.
- pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu, pārāk pozitīvi.
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- pārbaudīt Novērtēt (piem., mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes).
- ielikt piecnieku (arī četrinieku u. tml.) novērtēt ar atzīmi pieci, četri u. tml. un ierakstīt to.
- ielikt pieci (arī četri u. tml.) novērtēt ar atzīmi pieci, četri u. tml. un ierakstīt to.
- likt atzīmi novērtēt ar atzīmi un to ierakstīt.
- ielikt atzīmi novērtēt ar kādu atzīmi un ierakstīt to.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- salikt atzīmes novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.
- raksturot Novērtēt un aprakstīt (kāda cilvēka) darbību, rakstura, personības īpašības.
- kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
- nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
- kvalificēt Novērtēt, atzīt par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- bagātība Nozīmīgas garīgās vērtības.
- pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
- pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- toraktomija Operācija, kuras laikā tiek atvērts krūškurvis.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
- dižskābardis Ozolam radniecīgs koks ar lielām zīlēm, vērtīgu lietkoksni un ovālām vai eliptiskām lapām.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
- sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
- sabojāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
- spodrināt Padarīt tīru, spožu, pozitīvi vērtējamu.
- attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
- uzaudzēt Pakāpeniski (ko) palielinot, sasniegt (piemēram, lielu tā skaitlisko vērtību).
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
- bojāties Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
- paaugstināt Palielināt (piem., kā skaitlisko vērtību).
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) samazinās vērtība; šķērdēt.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, zaudē spēju pilnvērtīgi funkcionēt.
- iznīcināt Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
- atgriezt dzīvē panākt, ka (kāds) atkal sāk pilnvērtīgi dzīvot.
- pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
- atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
- aizturēt Panākt, ka nevar atvērt vai neļaut aizvērties.
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, novērtēts u. tml.
- uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- pārakcentēt Pārāk akcentēt, uzsvērt (ko).
- (kā) uz aptiekas svariem izsvērt pārāk smalki, sīkumaini izvērtēt.
- mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
- pārklaušināt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
- inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
- grieži Pārmaiņas, pārvērtības (stāvoklī, attīstības gaitā).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
- apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumu, spriedumu.
- noslēgt rēķinus Pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo; norēķināties.
- pārvētīt Pārskatīt, kritiski izvērtēt.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- pārskatīt Pārvērtēt.
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- skate Pasākums, kurā (ko) publiski demonstrē un novērtē.
- marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
- nihilists Pastāvošo normu, principu un vērtību noliedzējs; nihilisma paudējs.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
- nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
- redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
- lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
- nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt; kritisks novērtējums, izteikums, ar kuru (ko) nopeļ.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
- paskatīties Pavērot, izvērtēt (piem., pirms lēmuma pieņemšanas).
- ieplest Pavērt platāk, pavērt vaļā.
- ieplesties Pavērties platāk.
- pakāpties Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
- devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
- degradēt Pazemināt (kā) vērtību, nozīmīgumu; pakļaut degradācijai.
- noslīdēt Pazemināties (par cenu, vērtību).
- nokristies Pazemināties, samazināties (par cenu, kā vērtību).
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- iziet Pēc izvērtēšanas tikt apstiprinātam (piem., kādā instancē).
- nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nederīgu; nokritizēt.
- rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
- debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
- taksators Persona, kas veic (kā) taksāciju, novērtēšanu.
- brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
- vēsturiska personība personība, kura tiek augstu vērtēta par nopelniem sabiedrības labā arī nākamajās paaudzēs.
- skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- pietaisīt Pievērt; aiztaisīt.
- PVN Pievienotās vērtības nodoklis.
- izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
- izlase Pilnvērtīgāko, labāko indivīdu vai eksemplāru izvēle, atlase (kādam nolūkam).
- deklarācija Pilsoņa vai organizācijas oficiāls paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
- komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- atplest muti līdz ausīm plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
- atplest Plati atvērt; pavērt platāk.
- izplest Plati pavērt.
- plest Plati vērt vaļā (piem., acis, muti).
- izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
- uzplaukt Plaukstot atvērties; salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām).
- atplaukt Plaukstot atvērties; uzplaukt.
- pārsprāgt Plaukstot strauji atvērties (par pumpuriem).
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- cauna Plēsīgs, vidēja lieluma meža dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu.
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu).
- atplēst Plēšot attaisīt, atvērt.
- aizpogāt Pogājot aiztaisīt (apģērbu); ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- baltais saraksts pozitīvi vērtējamu faktu, notikumu u. tml. apkopojums.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.)
- pateicība Pozitīvs novērtējums, atzinība (tam, kas izdarījis ko labu); šo jūtu, atzinības izpaudums.
- atzinība Pozitīvs novērtējums.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piem., savos izteikumos, vērtējumos).
- birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
- duglāzija Priežu dzimtas augsts mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni.
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
- oponēt Publiski vērtēt, kritizēt (piem., promocijas darbu).
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
- puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlē).
- ekonomija Racionāla materiālo vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; šīs darbības rezultāts.
- dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
- fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
- bērt pērles cūkām priekšā rādīt, stāstīt u. tml. ko tādu, ko citi nespēj novērtēt.
- atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- vecklasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību apraksts un vērtējums.
- absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- paskatīties patiesībai acīs reāli, bez ilūzijām novērtēt situāciju.
- skatīties acīs patiesībai reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.
- aizvērties Refl. --> aizvērt.
- izvērties Refl. --> izvērt (1); tikt izvērtam.
- vērties Refleksīvs --> vērt (1); tikt vērtam.
- vērties Refleksīvs --> vērt (2).
- pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās, citā vērtībā).
- sekmes Rezultāti mācībās, ko novērtē ar atzīmi, ballēm, punktiem, ieskaiti u. tml.
- apsvērums Rezultāts --> apsvērt; pamatots slēdziens; motīvs (piem., kādai darbībai, rīcībai).
- konverģence Robežvērtības piemitība (piem., skaitļu rindai).
- roka vecmāmiņa roka dziedātāja, kas ir radījusi izcilus darbus ar paliekošu vērtību un ilgstoši darbojusies savā jomā.
- skandāls Sabiedrībā negatīvi vērtējama rīcība vai notikums.
- nihilisms Sabiedrībā pieņemto normu, principu un vērtību neatzīšana, noraidīšana.
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības sākšanai un turpmākajai darbībai.
- civilizācija Sabiedrības radītās materiālās un kultūras vērtības, tās dzīves veids; komfortabli sadzīves apstākļi.
- kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- šūt Saistīt (kopā) ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt (tā) apdari.
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
- nav (ne) ar zeltu atsverams saka par ko ļoti labu, vērtīgu, noderīgu.
- nav ne ar kādu naudu atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- reta manta saka par ko ļoti vērtīgu.
- nav ne graša vērts saka par ko mazvērtīgu, nevērtīgu.
- tāds ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
- nav (ne) plika graša vērts saka par ko nevērtīgu.
- morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
- cilvēks ar lielo burtu saka par ļoti cienījamu, augsti vērtējamu cilvēku.
- mute līdz ausīm Saka par platā smaidā atvērtu muti.
- tīrais zelts saka par tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- izput kā pelavas vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- izput kā spaļi vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- izput kā pelni vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- palikt ēnā saka, ja kāds nepelnīti ir palicis nepamanīts, neievērots, arī nenovērtēts.
- tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- nav nozīmes saka, ja nav vērts (ko darīt).
- nav ko muti dzisināt saka, ja nav vērts runāt.
- nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
- beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
- štrunts par bitēm, ka tik medus saka, kad (ko) nav vērts ņemt vērā.
- acis aizlipušas saka, kad nevar pārvarēt miegu un ir grūti atvērt acis.
- lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- nav (nekāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- nav joka lieta saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- uz ef - ef saka, paužot augstāko vērtējumu.
- ranžēt Sakārtot, sarindot (kādā vērtējumā, rangā).
- kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
- stādīt blakus Salīdzināt, lai novērtētu.
- stādīt līdzās Salīdzināt, lai novērtētu.
- kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
- redukcija Samazināšana, samazināšanās vai samazinājums (līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- noplicināt Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
- sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu).
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (piem., pēc skaitliskās vērtības).
- palēts Samērā mazvērtīgs, bezgaumīgs, banāls.
- paliels Samērā nozīmīgs, vērtīgs (kādā darbības nozarē).
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- kotēties Saņemt augstāku vai zemāku vērtējumu (sabiedrībā, kādā sociālā grupā u. tml.).
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- sazvelt Sasvērt (2).
- kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
- sagāzties Sasvērties, parasti stipri, arī sagrūt.
- sazvelties Sasvērties.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
- kritika Sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu, procesu analīze un vērtēšana.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
- sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
- gala atzīme sekmju galīgais novērtējums kādā mācību priekšmetā.
- sešinieks Sekmju novērtējums – gandrīz labi (desmit ballu sistēmā).
- četrinieks Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā); četri.
- četri Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā).
- desmitnieks Sekmju vērtējums – izcili; desmit.
- septiņi Sekmju vērtējums – labi (10 ballu sistēmā).
- septiņnieks Sekmju vērtējums – labi (10 ballu sistēmā).
- divi Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā), neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
- divnieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji; divi.
- piecnieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā) vai viduvēji (10 ballu sistēmā).
- piecinieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā), arī viduvēji (10 ballu sistēmā).
- deviņnieks Sekmju vērtējums – teicami, deviņi.
- deviņi Sekmju vērtējums – teicami; deviņnieks.
- trijnieks Sekmju vērtējums – vāji (desmit ballu sistēmā); apmierinoši (piecu ballu sistēmā); trīs.
- pieci Sekmju vērtējums – viduvēji (10 ballu sistēmā), teicami (piecu ballu sistēmā).
- viens Sekmju vērtējums (ļoti, ļoti vāji) desmit ballu sistēmā; ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- trīs Sekmju vērtējums (vāji) desmit ballu sistēmā; apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- desmit Sekmju vērtējums, atzīme – izcili; desmitnieks.
- astoņnieks Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņi.
- astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- paškontrole Sevis kontrolēšana, savas rīcības, uzvedības vērtēšana un regulēšana.
- pašnovērtējums Sevis, savas darbības rezultātu novērtējums; pašvērtējums.
- pašvērtējums Sevis, savu spēju, rīcības, darbības u. tml. vērtējums.
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
- melnā nauda sīknauda, tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, dodot (piem., daiļdarba) analīzi un vērtējumu.
- artikulēta runa skaidra, uzsvērti precīza runa.
- gaume Skaistuma izpratne, izjūta; spēja izprast un vērtēt skaistumu.
- skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
- saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; izskaitļot.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- vilkties Slīdošā kustībā vērties, taisīties (vaļā, ciet).
- solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- degustators Speciālists, kas nogaršojot novērtē (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus).
- žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piem., konkursā, sacensībās, izstādē).
- saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
- izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
- acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
- paškritika Spēja objektīvi novērtēt sevi, savus darbus un rīcību.
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
- ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un ar citu vielu (piem., skābju) piemaisījumu.
- atzinums Spriedums, slēdziens; vērtējums.
- mērot ar savu olekti spriest (par ko), vērtēt (ko) tikai no sava viedokļa.
- rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
- kvalitāte Starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību šaha spēlē.
- amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
- interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
- sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt, uzsvērt, akcentēt negatīvo.
- mediāna Statistikā – vidējā (centrālā) skaitliskā vērtība.
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- samaitātība Stāvoklis, kad (kas, arī kāds) ir kļuvis slikts, negatīvi vērtējams, arī neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā.
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
- retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
- krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
- atkrist Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
- atsisties Strauji (parasti ar troksni) atvērties, tikt atvērtam.
- aizkrist Strauji aizvērties.
- atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atrauties Strauji atvērties, attaisīties.
- izsprāgt Strauji atvērties, izplaukt.
- atlēkt Strauji atvērties.
- aizraut Strauji raujot, aizvērt, aiztaisīt.
- uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; strauji atvērt.
- raut Strauji vērt (piem., durvis, logu).
- krist Strauji vērties ciet; aizcirsties.
- atraut Strauji, ar rāvienu atvērt, attaisīt, atvilkt u. tml. (vaļā).
- piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst.
- aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
- cirst Strauji, ar sparu vērt.
- dauzīt Strauji, nevērīgi vērt, radot stipru troksni.
- sist Strauji, parasti ar troksni vērt (piem., durvis, logu, vāku).
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties.
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
- uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara punkta; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstības lieluma.
- svērties Svērt (1) sevi.
- fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
- pārsvērt Svērt vēlreiz, atkārtoti.
- lode Svērtenis.
- gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
- šķiebties Svērties uz kādu pusi, kļūt šķībam.
- medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- neapmierinošs Šāds sekmju vērtējums, atzīme.
- dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
- bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
- aizšķirt Šķirot aizvērt.
- atšķirt Šķirot atvērt.
- brāķēt Šķirot pēc kvalitātes; atlasīt kā mazvērtīgu vai nederīgu.
- atšķirties Šķirot, šķiroties atvērties.
- pusvirus Tā, ka ir nedaudz pavērts (piem., par logu, durvīm).
- lejup Tā, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- reitings Tabulā sarindots (kā) darbības kvalitātes vai popularitātes novērtējums; vieta šādā novērtējuma tabulā.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
- daudzvērtīgs Tāds (lielums), kam iespējamas vairākas vērtības.
- neapmierinošs Tāds (sekmju vērtējums), kas liecina par nepietiekamu mācību vielas apguvi.
- dārgs Tāds par ko ir daudz jāmaksā; ļoti vērtīgs; pretstats: lēts.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, gatavošanai u. tml. ieguldītas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā) trūkums, arī, kad nav nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, ražas u. tml. (par laikposmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- augstvērtīgs Tāds, kam ir augsta kvalitāte, teicamas īpašības; ļoti vērtīgs.
- reprezentabls Tāds, kam ir cienīgs, iespaidīgs izskats, ārējais veidols; arī vērtīgs, dārgs.
- maksimāls Tāds, kam ir iespējami vai pieļaujami vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
- nozīmīgs Tāds, kam ir liela nozīme [1] (2), vērtība, liela, būtiska ietekme; svarīgs.
- dārgs Tāds, kam ir liela nozīme, vērtība; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (garums, ilgums u. tml.).
- svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
- vērtīgs Tāds, kam ir liels pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.); tāds, kam ir liela vērtība (2).
- vērts Tāds, kam ir liels pozitīvo īpašību kopums; vērtīgs (2).
- minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība; tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- sīks Tāds, kam ir maza, niecīga vērtība; lēts.
- saturīgs Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts.
- liels Tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
- solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri, samērā maza skaitliskā vērtība, intensitāte u. tml.
- superaugsts Tāds, kam ir sevišķi liela skaitliskā vērtība; sevišķi kvalitatīvs.
- superzems Tāds, kam ir sevišķi zema skaitliskā vērtība.
- kompleksains Tāds, kam ir zems pašnovērtējums un ar to saistītas psiholoģiska rakstura problēmas.
- caurauklots Tāds, kam izvērtas cauri auklas.
- bezsaturīgs Tāds, kam nav (dziļāka, nopietna) satura; tukšs, nevērtīgs.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav īpašas vērtības, ietekmes, tāds, kas nav būtisks; sīks, niecīgs.
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību, kas neaizraujas, neļaujas jūtām; mierīgs, nosvērts, auksts.
- nulle Tāds, kam nav skaitliskas vērtības; bezvērtīgs, nenozīmīgs.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma; nevērtīgs.
- štrunts Tāds, kam nav vērtības; tāds, kam nav vajadzīgās kvalitātes.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
- bagāts Tāds, kam pieder daudz mantas, naudas u. c. materiālas vērtības.
- liels Tāds, kam piemīt augstu vērtējamas cilvēciskas īpašības (par personību); ievērojams, izcils (piem., par mākslinieku).
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- reālistisks Tāds, kam raksturīga objektīva (kā) uztvere, objektīvs novērtējums; reāls.
- vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
- proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
- skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nopietns Tāds, kas (kādā darbības jomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
- nekritisks Tāds, kas (ko) vērtē bez kritiskas attieksmes, neizvērtējot trūkumus; tāds, kurā izpaužas kritikas, kritiska vērtējuma trūkums.
- pašapzinīgs Tāds, kas apzinās savas spējas, iespējas un sevi augsti vērtē; arī augstprātīgs.
- pašvērtīgs Tāds, kas apzinās savu vērtību.
- paliels Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nedaudz pārsniedz kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību.
- mazs Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nesasniedz kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- vērtīgs Tāds, kas atbilst noteiktām (piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopuma prasībām, tāds, kam ir liela vērtība (1).
- pārdomāts Tāds, kas iepriekš ir vispusīgi izanalizēts, izvērtēts.
- vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts; tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari.
- pliekans Tāds, kas ir bezgaršīgs, sājš; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
- prestižs Tāds, kas ir dārgs, augstvērtīgs, sabiedrībā atzīts; tāds, kas sabiedrībai liecina par labklājību, augstu dzīves kvalitāti, panākumiem u. tml.
- respektabls Tāds, kas ir ieguvis sabiedrības cieņu, atzinību; tāds, kas tiek augstu vērtēts.
- lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm; mazvērtīgs.
- smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- vienāds Tāds, kas ir līdzvērtīgs kam citam.
- ekvivalents Tāds, kas ir līdzvērtīgs, pilnīgi atbilstošs (kam).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesekmīgs Tāds, kas ir neapmierinošs (par atzīmi, vērtējumu).
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
- pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
- neliels Tāds, kas ir samērā mazs (pēc daudzuma, vērtības).
- nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts un norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
- pirmšķirīgs Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu; galvenais.
- nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
- pašvērtīgs Tāds, kas ir vērtīgs pats par sevi.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piem., tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt.
- nenopietns Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi un vērtību; nezūdošs.
- paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; nezūdošs.
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
- nevienāds Tāds, kas nav līdzvērtīgs, vienādi vērtējams.
- mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
- nepilnvērtīgs Tāds, kas nav pilnvērtīgs; tāds, kas tikai daļēji atbilst noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar garīgām vērtībām.
- nevienlīdzīgs Tāds, kas nav vienāds, līdzvērtīgi vērtējams.
- nepateicīgs Tāds, kas neatmaksājas, nav ieguldīto pūļu, līdzekļu vērts; neizdevīgs.
- vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
- pilnasinīgs Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi; tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
- nekritisks Tāds, kas notiek, noris bez kritiska izvērtējuma.
- bagātinātājs Tāds, kas padara bagātīgāku, vērtīgāku.
- padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
- klasisks Tāds, kas pārstāv ļoti nozīmīgu posmu (piem., kādā zinātnes nozarē); tāds, kam ir izcila, paliekoša vērtība.
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, lieluma, arī vērtības u. tml. atbilst attiecīgi lielam daudzumam, arī priekšstatam par šādu daudzumu (par kā, parasti lielu, kopumu).
- mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
- pamazs Tāds, kas pēc lieluma, daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml. ir mazāks par ko citu, līdzīgu; neliels.
- četrzvaigžņu Tāds, kas pēc sava labuma, kvalitātes pakāpes ir novērtēts ar četrām zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
- pārsteidzīgs Tāds, kas rīkojas spontāni, nepārdomāti, neizvērtējot savas rīcības sekas.
- darbs Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.
- kritisks Tāds, kas satur kritiku; tāds, kurā izpaužas kritika, (parasti negatīvs) vērtējums.
- lielisks Tāds, kas sevišķi izceļas ar augsti vērtējamām cilvēciskām īpašībām, amata, darba u. tml. prasmi.
- reprezentabls Tāds, kas tiek augstu vērtēts; ievērojams, cienīgs.
- viduvējs Tāds, kas vērtējams ne visai augstu, arī parasts, bez izcilām īpašībām u. tml. (par priekšmetiem, parādībām, apstākļiem, stāvokli u. tml.).
- nelikvīds Tāds, kas zaudējis vērtību un ko grūti pārvērst naudā.
- praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
- organoleptisks Tāds, ko nosaka, novērtē ar maņu orgāniem; tāds, kurā izmanto maņu orgānus.
- vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe.
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura; tāds, kam ir maza nozīme (piem., par mākslas darbu).
- nabags Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; nabadzīgs (2).
- nabadzīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
- trūcīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu.
- krietns Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs.
- nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- pabāls Tāds, kurā neizpaužas radoša savdabība; samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs.
- neražojošs Tāds, kurā nenotiek materiālo vērtību ražošana.
- precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai; tāds, kurā izpaužas šāda atbilstība.
- literārs Tāds, kurā popularizē, vērtē daiļdarbus.
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
- dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstoši noteiktām prasībām, uzskatiem.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots kas vērtīgs, nepieciešams un kas liecina par nabadzību (1).
- vērts Tāds, kura vērtība atbilst kā cita vērtībai; vērtīgs (1).
- desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi Latvijas Republikā).
- desmitrubļu Tāds, kura vērtība ir desmit rubļu (par naudas zīmi).
- divkapeika Tāds, kura vērtība ir divas kapeikas.
- vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
- nedzēsts Tāds, kura vērtība nav atmaksāta.
- simbolisks Tāds, kura vērtība, izpausme, intensitāte u. tml. ir mazāka, nekā nepieciešams, arī parasts.
- līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība, nozīme ir tāda pati kā (kam) citam.
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- ziedojums Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- godība Tas (piem., materiālās vērtības, apģērbs), kas apliecina noteiktu labklājības līmeni, materiālo vai sabiedrisko stāvokli; noteikta labklājības līmeņa, materiālā vai sabiedriskā stāvokļa pierādījums.
- nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
- dārgums Tas, kam ir liela vērtība; dārglietas, vērtslietas.
- dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti vērtīgs, nozīmīgs, arī mīļš, tuvs.
- miljons Tas, kas ir ļoti labs, vērtīgs.
- zelts Tas, kas ir ļoti labs, vērtīgs.
- sūds Tas, kas ir ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs.
- raritāte Tas, kas ir ļoti rets un tāpēc vērtīgs; retums.
- sēnalas Tas, kas ir mākslinieciski mazvērtīgs.
- pabiras Tas, kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs.
- tīrradnis Tas, kas ir nesamākslots, nepārveidots; tas, kam ir liela vērtība.
- klasika Tas, kas ir saglabāts no (kā) sākotnes, ir saistīts ar (tā) tradīcijām, vērtībām.
- ieguvums Tas, kas ir vērtīgs, nozīmīgs (sasniegts, izcīnīts u. tml.).
- emitents Tas, kas izlaiž apgrozībā vērtspapīrus vai naudu.
- ekvivalents Tas, kas vērtības, daudzuma, īpašību, darbības funkciju u. tml. ziņā ir pilnīgi līdzvērtīgs, atbilstošs (kam citam).
- pamesls Tas, ko nicina, nievā, nenovērtē, pret ko necienīgi izturas.
- paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko atbilstošu vai līdzīgu; tas (piem., eksemplārs, izstrādājums), pēc kura vērtē, izvēlas ražošanai, iegādei u. tml.
- pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
- izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- aiziet Tikt iztērētam, izlietotam (par materiālām vērtībām, naudu).
- kvalificēties Tikt novērtētam, atzītam par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- pavērties Tikt pavērtam (piem., par acīm, muti).
- pavērties Tikt pavērtam (piem., par durvīm, logu).
- sasvērties Tikt sasvērtam.
- taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
- kotēties Tikt vērtētam.
- sīkumtirgus Tirgus, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī lietotiem priekšmetiem.
- līzings Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; izpirkumnoma.
- izpirkumnoma Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; līzings.
- ferīts Trīsvērtīgs dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
- krājums Turpmākai lietošanai sagādāts (materiālo vērtību) kopums.
- pietuvināties Tuvinoties gandrīz sasniegt (kādu līmeni, skaitlisku vērtību u. tml.).
- pietuvoties Tuvojoties gandrīz sasniegt (kādu līmeni, skaitlisku vērtību u. tml.).
- staigāt ar izstieptu roku ubagot, izstiepjot roku ar atvērtu plaukstu.
- nominālvērtība Uz vērtspapīriem un naudas zīmēm atzīmētā vērtība jeb cena; nomināla vērtība.
- ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmēšanas aparāta objektīvs ir atvērts.
- aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
- niecināt Uzskatīt (kādu, ko) par nevērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
- nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- nicināt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, nevērtīgu.
- likt blakus (kam) uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
- sabāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi vērtējamiem, neievērot atšķirības.
- rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
- skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek vērtēts, uztverts.
- humānisms Uzskatu sistēma, kuras centrā ir cilvēks, tā vērtības u. tml.
- vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
- akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- likt uzsvaru Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
- pasvītrot Uzsvērt, izcelt (piem., domu, atziņu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
- čāpstināt Vairākkārt ar nelielu troksni atvērt (muti).
- ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
- vārstīt Vairākkārt vērt (ko) vaļā un ciet; virināt.
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, acis).
- plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, knābi).
- plakšķināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet.
- plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par durvīm, logu).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par muti, acīm).
- kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
- valsts parādzīme valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrs.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- riekstkoks Vasarzaļš vienmājas koks ar vērtīgu koksni un augļiem – kauleņiem.
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt (kā daudzumu, lielumu, vērtību u. tml.); veikt aprēķinus.
- radīt Veidot (garīgas vērtības).
- plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- atvilkt Velkot atvērt, attaisīt.
- ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.); ievērt.
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- nolūkot Vērojot un vērtējot, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku); noskatīt.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- nomērīt Vērtējoši (ar acīm, skatienu) apskatīt, novērtēt.
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (2).
- atsijāt Vērtējot atmest (piem., ko mazāk piemērotu); vērtējot izvēlēties (piem., ko vairāk piemērotu).
- novērtēt Vērtējot noteikt (kā vērtību skaitliskā izteiksmē).
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties, izvērtēt (ko).
- ar acīm mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar acīm mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- atsauksme Vērtējums, domas, kritisks apskats (par ko); oficiāls (piem., darba) novērtējums.
- būt kritiskam (pret ko) vērtēt (ko) kritiski.
- mērīt ar vienu olekti vērtēt (ko) vienādi.
- mērot ar vienu olekti vērtēt (ko) vienādi.
- svērt vienos svaros vērtēt (ko) vienādi.
- lūkoties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- raudzīties citām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- raudzīties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- mest pār vienu kārti vērtēt vienādi.
- pārvērtēt Vērtēt, noteikt (kā) vērtību vēlreiz, atkārtoti.
- nomināls Vērtība jeb cena, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākas pārdošanas gaitā.
- nākt vaļā vērties vaļā.
- cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks (riekstkoks u. tml.), no kā iegūst augstvērtīgu kokmateriālu.
- kupīra Vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību (parasti daļa no lielāka vērtspapīra).
- gaisma Viedoklis, aspekts, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; veids, kādā (kas) parādās, tiek attēlots.
- redzes viedoklis viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzesviedoklis.
- redzespunkts Viedoklis, uzskats, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts u. tml.
- lubu literatūra viegla satura, mākslinieciski mazvērtīgi literāri darbi.
- lubu romāns viegla satura, mākslinieciski mazvērtīgs laika kavēkļa romāns.
- pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
- zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
- zvāroties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru.
- gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- gaisa šautene Vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- pārspriedums Viena no domraksta formām (skolā), kurā pauž attieksmi, izsaka vērtējumu un secinājumus.
- rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
- tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
- kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt).
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- ekvivalence Vienādība, līdzvērtība.
- vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
- līdzīgs Vienāds (pēc lieluma, vērtības).
- adekvāts Vienāds, līdzvērtīgs (ar ko); atbilstošs.
- metrika Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība.
- vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
- metilspirts Vienvērtīgais spirts – indīgs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu; metanols.
- depozitārijs Vieta, kur uzglabā (piem., grāmatas, vērtspapīrus).
- relatīvā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
- absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums.
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
- mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
- niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
- precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionāls (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums.
- revizionisms Vispārpieņemtu uzskatu vai principu pārskatīšana, pārvērtēšana.
- apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- dūzis Visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā kāršu sugā (vairākās kāršu spēlēs).
- spektrs Visu vērtību kopums, kas piemīt kādu sistēmu vai procesu raksturojošam lielumam.
- dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
- čiept Zagt (ko sīku, kam nav lielas vērtības).
- zemu krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.
- červoncs Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā (trīs rubļu vērtībā).
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- cena Zīmīte vai plāksnīte, uz kuras uzrakstīta preces vērtība.
- balle Zināšanu, prasmju u. tml. novērtēšanas mērvienība.
- ķīmija Zinātne, kas pēta vielas, to pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām.
- beigts Zudis, izbeigts (par stāvokli, attiecībām); zaudēts (par īpašumu, materiālām vērtībām).
vērt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV