minimums
minimums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
PiemēriIztikas minimums.
- Iztikas minimums.
- Samazināt laika zudumu līdz minimumam.
- Neapliekamais minimums.
2.Ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe.
PiemēriZināšanu minimums.
- Zināšanu minimums.
- Garantēt medicīniskās palīdzības minimumu.
2.1.Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte.
PiemēriSamazināt darba slodzi līdz minimumam.
- Samazināt darba slodzi līdz minimumam.
Stabili vārdu savienojumiEksistences minimums. Iztikas minimums.
- Eksistences minimums — ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
- Iztikas minimums — visnepieciešamākais līdzekļu daudzums normālai cilvēka eksistencei.
Cilme:No latīņu minimum ‘vismazākais’.