vārgulis
vārgulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
vārgule dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
PiemēriStiprinieks vai vārgulis.
- Stiprinieks vai vārgulis.
- Neesmu nemaz tāda vārgule.
1.1.Tas, kas ir vāji attīstīts, vārgs, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriMātes augs bija vārgulis.
- Mātes augs bija vārgulis.
- Kaķēns ir slims un pilnīgs vārgulis.
2.Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
PiemēriTēlot vārguli.
- Tēlot vārguli.