nolūkot
nolūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Vērīgi skatoties, izraudzīt, izvēlēties (ko); noskatīt.
PiemēriNolūkot sev kāzu tērpu.
- Nolūkot sev kāzu tērpu.
- Nolūkot dāvanu draugam.
- Nolūkot piemērotu vietu mājas celšanai.
1.1.Vērojot un vērtējot, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku); noskatīt.
PiemēriNolūkot līgavu, nākamo sievu.
- Nolūkot līgavu, nākamo sievu.
- Pretendents vadītāja amatam jau nolūkots.