godība
godība [gùodĩba] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Tas (piem., materiālās vērtības, apģērbs), kas apliecina noteiktu labklājības līmeni, materiālo vai sabiedrisko stāvokli; noteikta labklājības līmeņa, materiālā vai sabiedriskā stāvokļa pierādījums.
PiemēriTā paiet pasaules godība.
Stabili vārdu savienojumiVisā (savā) godībā.
2.Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
PiemēriJūsu godība!