izsmiekls
izsmiekls lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ļauni ironiska, nicīga attieksme, vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.
PiemēriAss, nesaudzīgs, neslēpts izsmiekls.
- Ass, nesaudzīgs, neslēpts izsmiekls.
- Izsmiekla pilns skatiens.
- Runāt ar izsmieklu.
2.Tas, ko izsmej, par ko ņirgājas.
PiemēriKļūt par izsmieklu.
- Kļūt par izsmieklu.
- Krist izsmieklā.
2.1.Tas, kas pazemo, apvaino.
PiemēriTas ir izsmiekls.
- Tas ir izsmiekls.
- Izsmiekla alga.