plātīt
plātīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt plest (ķermeņa daļas).
Piemēri..vista.., spārnus šaurajā telpā plātīdama, atstāja paslēptuvi..
- ..vista.., spārnus šaurajā telpā plātīdama, atstāja paslēptuvi..
Stabili vārdu savienojumiPlātīt rokas.
- Plātīt rokas — ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
1.1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, knābi).
PiemēriViņš nedziedāja, tikai plātīja muti.
- Viņš nedziedāja, tikai plātīja muti.
- Noķertā zivs plātīja žaunas.
Stabili vārdu savienojumiPlātīt muti.
- Plātīt muti — 1. Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.2. Lieki, nevajadzīgi runāt.