apsargāt
apsargāt -sargāju, -sargā, -sargā, pag. -sargāju darbības vārds; transitīvs
1.Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
PiemēriApsargāt valsts robežas.
- Apsargāt valsts robežas.
- Apsargāt banku, lielveikalu.
- Māju apsargāja nikns suns.
1.1.Rūpēties, gādāt par (parasti oficiālu personu) drošību.
PiemēriValdības delegācija tika apsargāta.
- Valdības delegācija tika apsargāta.
1.2.Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
PiemēriNoziedznieku apsargāja policija.
- Noziedznieku apsargāja policija.
1.3.Rūpēties, gādāt, lai nenotiek kas nevēlams.
PiemēriGanāmpulkus apsargāja lieli suņi.
- Ganāmpulkus apsargāja lieli suņi.
- Lāčplēsis: Ļauj mūžam man tevi tā apsargāt!