pūrs2
pūrs [pũrs] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
PiemēriBagātīgs pūrs.
Stabili vārdu savienojumiDarināt pūru. Glabāt sveci zem pūra.
1.1.Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
PiemēriVecāki meitai dāvāja pūrā visu ģimenes dzīvei nepieciešamo.
Stabili vārdu savienojumiIedot pūrā līdz(i).
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
PiemēriTautas dainu pūrs.
Stabili vārdu savienojumiPielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru.