pūrs2
pūrs [pũrs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
PiemēriBagātīgs pūrs.
- Bagātīgs pūrs.
- Locīt pūru.
- Jaunās sievas pūrā bija māja un zeme.
Stabili vārdu savienojumiDarināt pūru. Glabāt sveci zem pūra.
- Darināt pūru — joma: folklora aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- Glabāt sveci zem pūra idioma — neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Pielocīt pūru idioma — joma: folklora aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- Pūra lāde joma: etnogrāfija — šāda kaste, kurā glabā līgavas pūru (audumus, apģērbus u. tml.).
- Salocīt pūru idioma — joma: folklora sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- Turēt sveci zem pūra idioma — neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
1.1.Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
PiemēriVecāki meitai dāvāja pūrā visu ģimenes dzīvei nepieciešamo.
- Vecāki meitai dāvāja pūrā visu ģimenes dzīvei nepieciešamo.
- Līgava no radiem saņēma lielu pūru.
Stabili vārdu savienojumiIedot pūrā līdz(i).
- Iedot pūrā līdz(i) idioma — iemācīt, ieaudzināt.
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
PiemēriTautas dainu pūrs.
- Tautas dainu pūrs.
- Atziņu pūrs.
- Cilvēks ar milzīgu zināšanu pūru.
- "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
Stabili vārdu savienojumiPielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru.
- Pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru idioma — izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.