Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 217 šķirkļi
pūrs2
pūrs [pũrs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
PiemēriBagātīgs pūrs.
  • Bagātīgs pūrs.
  • Locīt pūru.
  • Jaunās sievas pūrā bija māja un zeme.
Stabili vārdu savienojumiDarināt pūru. Glabāt sveci zem pūra.
  • Darināt pūru — joma: folklora aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
  • Glabāt sveci zem pūra idioma — neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
  • Pielocīt pūru idioma — joma: folklora aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
  • Pūra lāde joma: etnogrāfija — šāda kaste, kurā glabā līgavas pūru (audumus, apģērbus u. tml.).
  • Salocīt pūru idioma — joma: folklora sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
  • Turēt sveci zem pūra idioma — neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
1.1.Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
PiemēriVecāki meitai dāvāja pūrā visu ģimenes dzīvei nepieciešamo.
  • Vecāki meitai dāvāja pūrā visu ģimenes dzīvei nepieciešamo.
  • Līgava no radiem saņēma lielu pūru.
Stabili vārdu savienojumiIedot pūrā līdz(i).
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
PiemēriTautas dainu pūrs.
  • Tautas dainu pūrs.
  • Atziņu pūrs.
  • Cilvēks ar milzīgu zināšanu pūru.
  • "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
Stabili vārdu savienojumiPielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru.