Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pūrs2
pūrs [pũrs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
PiemēriBagātīgs pūrs.
  • Bagātīgs pūrs.
  • Locīt pūru.
  • Jaunās sievas pūrā bija māja un zeme.
Stabili vārdu savienojumiDarināt pūru. Glabāt sveci zem pūra.
  • Darināt pūru joma: folklora aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
  • Glabāt sveci zem pūra idioma neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
  • Pielocīt pūru idioma joma: folklora aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
  • Pūra lāde joma: etnogrāfija šāda kaste, kurā glabā līgavas pūru (audumus, apģērbus u. tml.).
  • Salocīt pūru idioma joma: folklora sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
  • Turēt sveci zem pūra idioma neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
1.1.Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
PiemēriVecāki meitai dāvāja pūrā visu ģimenes dzīvei nepieciešamo.
  • Vecāki meitai dāvāja pūrā visu ģimenes dzīvei nepieciešamo.
  • Līgava no radiem saņēma lielu pūru.
Stabili vārdu savienojumiIedot pūrā līdz(i).
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
PiemēriTautas dainu pūrs.
  • Tautas dainu pūrs.
  • Atziņu pūrs.
  • Cilvēks ar milzīgu zināšanu pūru.
  • "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
Stabili vārdu savienojumiPielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru.