pusdzīve
pusdzīve lietvārds; sieviešu dzimte
1.Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
PiemēriAp 40 gadiem pusdzīve jau nodzīvota.
- Ap 40 gadiem pusdzīve jau nodzīvota.
- Oliveram ir divdesmit seši, pusdzīvi viņš ir veltījis dīdžeja karjerai.
2.Nepilnvērtīga dzīve.
PiemēriTā ko dzīvoju, ir tikai pusdzīve – bezpriecīga, sekla un vienmuļa.
- Tā ko dzīvoju, ir tikai pusdzīve – bezpriecīga, sekla un vienmuļa.