Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pusducis
pusducis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
Puse no duča; kopa, kurā ir sešas vai aptuveni sešas vienības.
PiemēriRindā stāv pusducis cilvēku.
  • Rindā stāv pusducis cilvēku.
  • Stāvvietā ir vien pusducis mašīnu.
  • Atbildēt uz pusduci jautājumu.