ieguvums
ieguvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rezultāts → iegūt1; tas, kas iegūts īpašumā, rīcībā, lietošanā.
PiemēriVērtīgs ieguvums.
- Vērtīgs ieguvums.
2.Tas, kas ir vērtīgs, nozīmīgs (sasniegts, izcīnīts u. tml.).
PiemēriIeguvums, ko nenomāc vēlākie zaudējumi.
- Ieguvums, ko nenomāc vēlākie zaudējumi.
- Šī loma aktrisei ir ieguvums.