uzcīnīties
uzcīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzcīnīties ar bērnu ratiņiem pa pakāpieniem.
- Uzcīnīties ar bērnu ratiņiem pa pakāpieniem.
- Braucot velosipēdists var nogriezties no trases un uzcīnīties kalnā.
1.1.sarunvaloda, neliterārs Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
PiemēriUzcīnīties ar spēcīgu pretinieku.
- Uzcīnīties ar spēcīgu pretinieku.
- Ielūgt piecas komandas, lai visi varētu uzcīnīties.
- Uzcīnīties par trešo vietu.
- Uzcīnījos tikai līdz sestajai vietai.
- Līdz desmitniekam uzcīnīties ir reāli.