Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
lonēt sarunvaloda
lonēt [luõnêt] 3. pers. lon, pag. lonēja intransitīvs, darbības vārds
Būt vērtam; atmaksāties.
PiemēriJūrā zvejot tagad nelon.
Cilme:No vācu lohnen ‘atlīdzināt’, sich lohnen ‘atmaksāties’.