loma
loma [luõma] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
PiemēriTēlot galveno lomu.
- Tēlot galveno lomu.
- Cerēt uz skaistu lomu.
- Spēlēt mīlētāju lomas.
- Galvenās lomās dejo mūsu baleta zvaigznes.
Stabili vārdu savienojumiIedzīvoties lomā. Liela loma.
- Iedzīvoties lomā — izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- Liela loma — loma, kurai ir nozīmīga vieta lugas, operas, baleta u. tml. tēlu sistēmā.
1.1.Teksts, ko runā vai dzied šāds tēls, darbības persona.
PiemēriMācīties lomu no galvas.
- Mācīties lomu no galvas.
2.Funkcija, uzdevums; nozīme.
PiemēriUzņemties saimnieka lomu.
- Uzņemties saimnieka lomu.
- Ģimenes loma bērna audzināšanā.
- Personības loma vēsturē.
Stabili vārdu savienojumiIejusties (kāda) lomā. Iejusties lomā. Izkrist no lomas.
- Iejusties (kāda) lomā — atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- Iejusties lomā — izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- Izkrist no lomas idioma — nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.