Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
lonēt sarunvaloda
lonēt [luõnêt] 3. pers. lon, pag. lonēja darbības vārds; intransitīvs
Būt vērtam; atmaksāties.
PiemēriJūrā zvejot tagad nelon.
Cilme:No vācu lohnen ‘atlīdzināt’, sich lohnen ‘atmaksāties’.