Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
samaitāt
samaitāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
samaitāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt1.
PiemēriSamaitāt augsni ar pesticīdiem.
  • Samaitāt augsni ar pesticīdiem.
  • Samaitāt mehānismu.
1.1.Padarīt sliktu, negaršīgu.
PiemēriPārsālot samaitāt zupu.
  • Pārsālot samaitāt zupu.
  • Samaitāt ēdienu.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
PiemēriSamaitāt apetīti.
  • Samaitāt apetīti.
  • Samaitāt ēstgribu uz ilgu laiku.
2.Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt2.
PiemēriSamaitāt muguru.
  • Samaitāt muguru.
  • Samaitāt acis.
  • Nepareizi ēdot, samaitāt kuņģi.
  • Samaitāt veselību.
3.Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt4.
PiemēriSamaitāt turpmāko dzīvi.
  • Samaitāt turpmāko dzīvi.
  • Samaitāt reputāciju.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
PiemēriLutinot samaitāt bērnu.
  • Lutinot samaitāt bērnu.
  • Vara viņu ir samaitājusi.
3.2.Izjaukt, pasliktināt.
PiemēriSamaitāt garastāvokli.
  • Samaitāt garastāvokli.
  • Samaitāt attiecības.
  • Samaitāt ceļojuma burvību.
  • Neglābjami samaitāt iespaidu.