Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
samācīt
samācīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
PiemēriVisu var samācīt.
  • Visu var samācīt.
  • Samācīt muļķības.
  • Samācīt bērnu melot.
  • Samācīt lamuvārdus.
  • No kā tas samācīts?
  • Kucēni samācīti dzīvot būrī.
  • pārnestā nozīmē Esmu dzīves samācīta.