samainīties
samainīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Savstarpēji samainīt1; apmainīties.
PiemēriSamainīties cepurēm.
1.1.Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
PiemēriSamainījos ar kolēģi darbā.
2.Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties2.
PiemēriDurvīs samainījos ar kolēģi.